Lielstraupes pils pēdējā laikā guvusi ievērību un sava autentiskā, senā un šarmējošā veidola dēļ kļuvusi par populāru vietu dažādu filmu ainu uzņemšanai. Pavisam neilgā laika posmā no šā gada vasaras beigām līdz novembrim, pilī rosījušās jau četras filmēšanas grupas, kuras atzinušas, ka pils ir fantastiksa vieta no kino skatu punkta un tā ieinteresējusi arī turpmākai sadarbībai.
Daudzsēriju mākslas filma “SISI”
Šā gada vasaras nogalē pilī tika uzņemti atsevišķi skati Vācijas daudzsēriju mākslas filmai “SISI”, kuras pamatā ir vēsturisks stāsts par neparasto Austrijas imperatori Elizabeti, kura, būdama jauna un bezrūpīga, iemīlas vienā no visietekmīgākajiem vīriešiem pasaulē. Blakus Austrijas imperatoram Francim Jozefam I, Elizabete iepazīst sarežģītu mīlestību un kļūst par spējīgu valdnieci – lai ar laiku vēsturē ieietu kā ikona: SISI. Sisi ir pirmā Eiropas superzvaigzne – 19.gs. princese Diāna. Viņas leģendārais skaistums, alkas pēc brīvības un solījums Habsburgas monarhijai piešķirt cilvēcīgus vaibstus, ir iedvesmojis visu Eiropu – miljoniem cilvēku ilgāk kā pus gadsimtu. Mākslas filmas uzņemšana norisinās visā Latvijā, tostarp arī Lielstraupes pilī un Lietuvas teritorijā.
Lielstraupes pilī tika izspēlētas ainas, kuru stāsts norisinās Ungārijas ciematā. Filmēšanā ietverti gan telpu, gan pagalma skati.
Filmēšanas projekta lokāciju menedžere Ieva Anševica stāsta par to, kāpēc Lielstraupes pils ir unikāla, no kino skatu punkta raugoties: “Mums patika ka pils ir vēsturiska, kaut arī tā ir ļoti eklektiska un salikta pa gabaliņiem, tomēr tā ļoti atbilst tam laikam, ko mēs meklējam. Mūsu stāstā tas ir 19. gadsimta piecdesmitie gadi, Ungārija. Tas, ka tā atbilda ne tikai arhitektoniski, bet arī krāsu ziņā, un stāvoklis atbilst tādai reālistiskai pilij. Jo, piemēram, apskatot vairākas citas vietas Latvijā, mēs saskārāmies ar to, ka daudzās šādās pilīs ir ielikti jauni logi, ir uztaisīts eiro remonts - pārāk gluds un skaists. Priekš kino redzējuma, tas izskatās nedzīvs un neīsts. Tāpēc Lielstraupes pilij tieši tā patiesuma un īstuma klātbūtne lielu lomu nospēlēja, un arī vide apkārt – tas, ka tā ir dabīga un īsta, teritorijas tuvumā nebija jaunbūves, traucējošas un neiederīgas ēkas. Tam ir ļoti liela nozīme, ka nav šo moderno būvju, kas traucē un neiederas. Mums ļoti patika arī dīķītis, kur arī bija ainas. Gan arī ievedceļš un tiltiņš – tas viss ļoti labi atbilda. Telpās mums ļoti patika tas, ka varējām darboties, nav nekādu muzeju vai citu aprīkotu telpu, vai pārāk liela telpu noslodze, kas liedz strādāt.
Seriāls Latvijā būs skatāms tad, kad Latvija to nopirks, bet Vācijas otrā televīzija novembrī jau ir sākusi rādīt seriāla pirmās sērijas.
Mēs arī īrējām vietu no kaimiņu uzņēmējiem, tāpat arī mums vajadzēja pabarot savu filmēšanas grupu un bija vēl citas vajadzības, kas gala rezultāta rada pienesumu vietējais ekonomikai. Kopumā mums Straupē ļoti, ļoti patika. Es kā lokāciju menedžeris – cilvēks, kurš pārzina filmēšanas vietas, pie sevis ceru, ka pilī neuzradīsies iekšā kāds eiro remonts. Lielstraupes pils ir skaista, mums patika tajā un tā tiešām ir kino kameras mīlama ar visiem saviem leņķiem un stūrīšiem. Ļoti iespējams, ka mēs vēl atgriezīsimies.”
Mākslas filma “Neredzamā cīņa”
Oktobrī notika filmēšanas process Latvijas-Igaunijas kopražojumam – mākslas filmai “Neredzamā cīņa”. Filmas režisors Rainer Sarnet.
Kungfu komēdijas “Neredzamā cīņa” darbība risinās pareizticīgo klosterī Padomju Savienībā 20.gadsimta 70.gados.
Filmas lokāciju menedžere Ingrīda Nagle dalās savās pārdomās: “Latvijā vēsturisku filmēšanas vietu ir ļoti, ļoti maz. Daudzas ir pamestas pilnīgā novārtā un ir nefleksiblas. Un tās vietas, kas ir renovētas, ir zaudējušas senatnīgo auru un autentiskumu un kļuvušas ļoti mūsdienīgas, kas padara to vietu neinteresantu no kino viedokļa. Lielstraupes pilī ir saglabājušās ļoti daudz vēsturiskās faktūras, sienas, krāsas. Liela nozīme ir arī tam, ka telpas tiek apsildītas, tās ir pieejams un ērtas. Tās ir viegli pielāgot dažādām vajadzībām, gan Padomju laikiem, gan senākiem laikiem. Mēs šajā filmēšanā Lielstraupes pilī pavadījām nedēļu un tika filmēti ļoti daudzi skati – ainas cellē, aina, kur mūki atradās klosterī, skati bibliotēkā un citās telpās. Telpas ir unikālas un, māksliniekiem nedaudz piestrādājot, tika iegūts iztēlotais rezultāts.
Filmas ceļš ir plānots vērienīgs. Tā noteikti būs pasaules pirmizrāde, tāda ir ambīcija. Venēcijas kino festivālā tā noteikti tiks iesniegta un tad jau varēsim sekot līdzi, kā ceļš turpināsies. Filma noteikti atceļos arī uz Latviju. Mēs uzņēmām tikai iekšējos skatus, āra skati tiks uzņemti jau citā valstī. Klostera iekšējos skatus noteikti varēs atpazīt, jo ēdamzāle būs tāda episka un aizraujoša.
Mēs arī ziemā plānojam izmantot Lielstraupes pili filmas “Zeme, kas zied” filmēšanai. Kino acīs pils ir neizmērojami fantastiska, kamēr tā ir tādā stadijā, kā šobrīd.Turklāt telpas ir siltas, pieejams un arī atrodas netālu no Rīgas. Mēs skatāmies arī apkārt esošās lokācijas un meklēsim tuvējos objektos, kurus arī varētu iekļaut skatos.”
Daudzsēriju mākslas seriāls “Avārijas izeja”
Novembra sākumā Lielstraupes pilī tika uzņemti skati atzīta krievu režisora Igora Zaiceva detektīva mākslas seriālam “Avārijas izeja”.
Seriāls stāsta par veiksmīgas un ietekmīgas medicīnas uzņēmuma īpašnieces Emmas Bolneres pēķšņo nāvi. Neuzticīgs vīrs, konflikti ar bērniem, letāla veselības diagnoze – Emmai dzīve bija gana sarežģītu notikumu pilna.
Pēc Lielstraupes pils apskates kopā ar mākslinieku un režisoru, filmēšanas grupa nonāca pie secinājuma, ka pils ir ļoti precīzi atbilstoša seriāla scenārijam un masu skatiem.
Mākslas filma “Hybrid Vigor”
Novembrī Lilestraupes pilī notika filmēšana arī režisora Brendona Fowlera mākslas filmai “Hybrid Vigor”. Filma ir psiholoģisks trilleris, stāsts iet cauri vairāku gadu desmitiem, meklējot atbildes uz jautājumu par neizskaidrojamiem notikumiem, kas varoņiem jāpiedzīvo un kā tie ietekmē to dzīves ceļus. Notikumi sākas ar mantota īpašuma apmeklējumu Latvijas laukos, kur tie atrods neizskaidrojamu objektu.
Lielstraupes pilī filmētas epizotes otrā stāva slimnīcas telpās, pagraba virtuvē, kāpnēs, gaiteņos, tualetē un ārā pie ieejas pagalmā.
Filmēšanas grupas lokāciju menedžere Ieva stāsta: “Lielstraupes pils mūs piesaistīja ar to, ka tur ir medicīniskās telpas. Šobrīd ir ļoti grūti sarunāt vispār jebkādu vietu filmēšanai, nerunājot par specifiksām vajadzībām. Ir ļoti sarežģīti dabūt jebkādu ārstniecības vidi, klīnikas noskaņu. Lielstraupes pilī ir vairāki laikmeti ar savu autentiskumu. Bija vēlme dabūt tieši tos elementus kā 2000 gadu sākumā, kad vēl ir Padomju radiatori un tamlīdzīgi elementi. ”
Ceram, ka arī turpmāk filmēšanas grupas un arī cita veida mākslinieki saskatīs Lielstraupes pils šābrīža unikalitāti un izmantos to savu radošo darbu īstenošanai.
Santa Kūlīte,
sabiedrisko attiecību speciāliste,
Attīstības plānošanas nodaļa
