Brauciens uz Starptautiskajām Hanzas dienām ik gadus bijis viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsu novada dzīvē.
Šogad Rīgai bija pienākusi kārta iejusties lielās Hanzas savienības pasākuma namamātes lomā, un Rīga arī būtu piepildījusi visu pilsētu cerības uz plašiem, spožiem svētkiem. Ja vien plānus nebūtu nācies koriģēt noteikto ierobežojumu dēļ.
Rīga par svētkiem sāka domāt jau pirms 20 gadiem, jo tieši tad, 2001. gadā, Rīgā notika iepriekšējie Hanzas svētki, kas palikuši atmiņā ne vienam vien straupietim, jo tajos piedalījās gan pašvaldības delegācija, gan kultūras grupa.
Šogad svētku mērogs bija krietni mazāks – liela daļa no gandrīz 200 Hanzas pilsētām svētkos piedalījās attālināti, internetā vērojot atklāšanas pasākumu un koncertus. Klātienē koncertiem bija ierobežots skatītāju skaits. Netika rīkoti ielu koncerti, svētku gājieni. Toties Rīga laipni aicināja svētkos iekļauties Latvijas Hanzas pilsētas, lai tās prezentētu savu tūrisma un mazo ražotāju, amatnieku piedāvājumu Hanzas tirgū.
Sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvēm, Straupes prezentācijas teltī tika popularizēts starptautiskais tūrisma maršruts Via Hanseatica. Straupe kopā ar Limbažiem un Cēsīm veidoja plašāko tirdzniecības vietu, kas atradās Rīgas centrā, Esplanādē. Lai arī tirgotāju skaitam un pārdodamo produktu klāstam arī bija savi ierobežojumi, piedāvājums bija pietiekami plašs, lai izpelnītos rīdzinieku un Rīgas viesu ievērību. Starp Rīgas viesiem prieks bija sastapt Hanzas dienu entuziastus, kuri ik gadus ir devušies uz Hanzas dienām un ar kuriem izveidojusies sena draudzība – tie ir pārstāvji no Hamburgas, Zalcvēdeles, Brilonas. Ciemos Straupes stendā bija Lībekas pilsētas mērs, Jaunās Hanzas savienības vadītājs Jans Lindenau un Hanzas savienības prezidija locekle Ingera Harlevi.
Visi izteica cerību, ka nākamgad Vācijas pilsētā Noisā svētkiem vajadzētu atgūt agrāko plašumu un spozmi: ar visu pilsētu pārstāvju dalību, kultūras programmu, tirgotājiem un lielisko Hanzas kopības garu.