Klaiņojoši dzīvnieki ir problēma, ar kuru saskaras iedzīvotāji. Īpaši aktuāla šī problēma kļūst tieši svētku laikā, kad dzīvniekus izbiedē salūtu radītie trokšņi, kad saimnieks savam mīlulim nepievērš pietiekami lielu uzmanību utt. 2019. gada noslēgumā tēma par klaiņojošiem dzīvniekiem tika aktualizēta arī Pārgaujas novadā. Ziņas par klaiņojošu un agresīvu vilku suņu pāri tika izplatītas sociālo mediju vietnēs, par to tika informēta pašvaldība, kā arī plašāk par situāciju varēja uzzināt Vidzemes televīzijas veidotajā sižetā.

Latvijā dažādu iemeslu dēļ ļoti daudz suņu un kaķu nonāk dzīvnieku patversmēs, kas skaidrojams, galvenokārt ar saimnieku bezatbildību, mājdzīvnieku labturības neievērošanu un cilvēku nežēlību. Dzīvnieku patversmēs nonāk arī tie klaiņojošie mājdzīvnieki, kuru izķeršanu organizē pašvaldība saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Visiem pašvaldības teritorijā noķertajiem mājdzīvniekiem ir jānonāk Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrētās dzīvnieku patversmēs, ar kurām konkrētā pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Pārgaujas novada pašvaldībai ir līgums ar dzīvnieku patversmi “Mežvairogi” Ķekavas novadā, kas nodrošina klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, kā arī sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldības policiju veic reidus, lai pārliecinātos par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu mājsaimniecībās.

Lai nerastos līdzīgas situācijas, vēršam uzmanību, ka tieši saimnieks ir atbildīgs par to, kur viņa mājdzīvnieks atrodas, kā arī ir atbildīgs par tā rīcību. Saskaņā ar ministru kabineta noteikumiem Nr.491 mājdzīvnieka saimnieks ir atbildīgs par to, lai sunim, kaķim būtu implantēta un reģistrēta mikroshēma, kas dzīvnieka klaiņošanas gadījumā ļauj noskaidrot tā piederību. Mājdzīvnieku turētājiem būtu jāiepazīstas ar likumiem, ministru kabineta noteikumiem, kā arī Pārgaujas novada saistošajiem noteikumiem (skatīt raksta beigās). Noteikumi attiecas uz visiem mājdzīvnieku īpašniekiem (turētājiem) Pārgaujas  novada  administratīvajā  teritorijā,  un  par  to  neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. un 107. pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.

Par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Kā rīkoties, ja Pārgaujas novada teritorijā tiek manīti klaiņojoši dzīvnieki?

• Nekavējoties ziņot par to Pārgaujas novada pašvaldības policijai;
• Nemēģināt dzīvnieku noķert, jo klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu veic dzīvnieku ķērāji, ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Dzīvnieku ķērāji ir īpaši apmācīti, un to apliecina Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegta dzīvnieku ķērāja apliecība. Dzīvnieku ķērāja pienākums ir nodrošināt, ka astoņu stundu laikā pēc klaiņojošā dzīvnieka noķeršanas tas tiek nodots PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē;

Aicinām mājdzīvnieku saimniekus būt atbildīgiem attiecībā pret sevi, savu mājdzīvnieku, kā arī citiem novada iedzīvotājiem!

Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku pienākumus noteic šādi normatīvie dokumenti:

• Dzīvnieku aizsardzības likums
• Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”
• Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”
• l Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”
• Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”

Iluta Beķere,